Alus veselīguma tematika starp alus cienītājiem aktualizējās līdz ar pieaugošo alus darītāju-entuziastu skaitu, kuri brūvē ļoti mazos apjomos, jo, cilvēkiem pašiem sākot nodarboties ar alus brūvēšanu, radās arī padziļināta interese par tā pozitīvajām īpašībām. Alus pozitīvo ietekmi uz cilvēka veselību esmu apskatījis jau iepriekš, bet nebiju pievērsies tieši bezalkoholiskā alus tematikai, un jāatzīst, ka tieši šāds alus ir ļoti efektīvs, lai palīdzētu ķermenim atjaunoties pēc lielas fiziskās slodzes, kādu, piemēram, skrējējiem radīs gaidāmais Nordea Rīgas maratons.

Garu distanču skriešana, vienalga vai tie būtu 10 kilometri, pusmaratons vai maratons, ir liels pārbaudījums cilvēka ķermenim, novājinot imūnsistēmu un tādejādi pakļaujot to draudiem saaukstēties, kā arī citām slimībām vēl vairākas nedēļas pēc fiziskās slodzes. Minhenes Tehniskās universitātes pētnieki veica pētījumu, iesaistot tajā 277 maratona skrējējus, kuri trīs nedēļas pirms starta un divas nedēļas pēc tā katru dienu izdzēra no viena līdz pusotra litrus alus. Pusei šo skrējēju tika izsniegts placebo alus, kas garšas ziņā neatšķīrās, un pētījuma rezultāti, veicot dažādas analīzes, kā arī saņemot ziņojumus no pašiem skrējējiem par viņu labsajūtu, norādīja, ka skrējēji, kuri uzturā lietojuši bezalkoholisko alu, uzrādīja gan labākus analīžu rezultātus, gan mazāk ziņoja par labsajūtas pasliktināšanās gadījumiem.

Jāatzīst gan, ka vēl arvien tiek pētīts, kuras bezalkoholiskajā alū ir tās vielas, kas spēcina cilvēka imunitāti, jo to ir grūti noteikt, ņemot vērā faktu, cik daudzas organiskas vielas tiek izmantotas alus brūvēšanā, tomēr ir skaidrs, ka bezalkoholiskais alus satur šīs vielas.

Protams, ka pārmērīga alkohola lietošana un sports nav savienojamas lietas, bet pēc fiziskas slodzes pat glāze alkoholu saturoša alus var nākt tikai par labu cilvēka veselībai, jo alus, arī bezalkoholiskais, satur galvenokārt ūdeni un ogļhidrātus, kas ir ļoti svarīgas vielas, lai veicinātu ķermeņa atjaunošanos. Cukurs un sāļi alū veicina atlētu spēju absorbēt šķidrumu daudz ātrāk, nekā tas notiek, dzerot tikai ūdeni. Būtībā oglekļa dioksīds alū ļauj daudz ātrāk remdēt slāpes, kamēr ogļhidrāti palīdz atjaunot slodzes rezultātā zaudētās kalorijas.

Pirms starta sportisti noteikti var iemalkot bezalkoholisko alu, jo, kā jau minēts, sports un alkohols nav savienojamas lietas. Savukārt pēc finiša jūs nebūsiet grēkojoši, ja kādā kafejnīcā pamalkosiet arī alu, kurš satur alkoholu.

Veiksmīgus startus!

Sastāvdaļas

90 g kausēta sviesta

85 g ne pārāk lielos gabalos sagrieztu sīpolu

50 g smalkās šķēlītēs sagrieztu sēņu

50 g lielos gabalos sagrieztu seleriju

15 g sasmalcinātu ķiploku

85 g miltu

1,4 l vistas buljona

150 g alus

450 g rīvēta čederas siera

5 g sauso sinepju

120 g saldā krējuma

Pēc garšas pievienojiet tobasko mērci, vusteras mērci, sāli un maltos piparus.

Pagatavošana

1) Uzkarsējiet sviestu uz mērenas uguns. Apcepiniet sīpolus, sēnes, selerijas, ķiplokus, līdz sīpoli kļūst caurspīdīgi.

2) Pielieciet klāt miltus un cepiet aptuveni 12 min. Pakāpeniski pielejiet buljonu, sakuļot ar putotāju, lai neveidotos kunkuļi. Vāriet 45 min., līdz zupa iegūst labu garšu un samtainu konsistenci.

Izkāsiet caur smalku sietu.

3) Atkal uzkarsējiet zupu, līdz parādās burbuļi. Pielieciet klāt alu un sieru un turpiniet uzmanīgi uzsildīt zupu, kamēr siers izkūst. Neuzvāriet zupu!

4) Samaisiet sinepes ar pietiekamu ūdens daudzumu, lai iegūtu biezeni. Ielejiet maisījumu zupā kopā ar saldo krējumu un vēlreiz uzkarsējiet, līdz parādās burbuļi, vajadzības gadījumā uzlabojiet buljona konsistenci.

5) Pielieciet klāt tobasko mērci, vusteras mērci, sāli un piparus pēc garšas.

Ir kārtējā darba diena un sākam vārīt kārtējo Aldara Gaišo vārījumu. Pagājušā gada vasaras sākumā kopā ar marketingakolēģiem sākām domāt par to, ka ir nepieciešams nedaudz pilnveidot alus patērētājam tik ierasto Aldara Gaišā alus garšu. Viss sākās ar pētījumiem par to, lai saprastu, kas mūsu alus patērētajiem patīk attiecīgajā šķirnē un ko viņi papildus sagaida no alus. Rezultāti liecināja, ka vērienīgas izmaiņas Aldara Gaišajam nav nepieciešamas, tomēr ir lietas, kuras pilnveidot. Pavisam tika savārīti 12 dažādi Gaišā vārījumi, līdz nonācām pie viena un apstiprinājām jauno, pilnveidoto Aldara Gaišā garšu, kas no marta sākuma pieejams alus cienītājiem. Būtiskākais jaunums, Aldara Gaišā brūvēšanas procesā – apiņi tiek pievienoti divas reizes.

Malšana un iejavošana

Vārīšana sākās ar miežu iesala pieņemšanu no iesala mašīnas. Iesals caur kausu elevatoru tiek padots uz sietiem, kur tiek atdalīti salūzušie graudi, sīkie graudi, graudu apvalki un mazie akmentiņi. Pēc tam iesala graudi nonāk līdz dzirnavām. Mēs janvāra sākumā nomainījām savas vecās sešu valču dzirnavas pret jaunām Variomill dzirnavām. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka jaunajās dzirnavās iesala graudi vispirms tiek samērcēti nelielā ūdens daudzumā un tikai pēc tam tie tiek sadrupināti smalkās graudu daļiņās, kas vēlāk tiek sajauktas ar iejavošanai paredzēto ūdeni un padotas uz iejavošanas katlu. Salīdzinājumā ar iepriekšējām dzirnavām, sadrupinātie graudi tiek pakļauti mazākai saskarei ar apkārtējo gaisu, kā rezultātā misa mazāk oksidējās un alus garša ir tīrāka.

Pēc iejavošanas (sadrupinātā iesala sajaukšana ar ūdeni un pie noteiktām temperatūrām tiek izturētas pauzītes, lai sašķeltu cieti vienkāršos cukuros) iejava tiek padota uz filtrkublu, kur notiek iejavas filtrēšana. Miežu graudi alus brūvēšanā tiek izmantoti, jo tie nav kailgraudi, bet gan viņiem ir graudapvalks, kuru iesala drupināšanas procesā cenšamies saglabāt veselu, lai pēc tam izveidotu filtrēšanas slāni filtrkublā un mēs varētu izfiltrēt dzirdu misu no iejavas. Un filtrēšanas procesā pāri paliek tukšie graudi, kurus tautā sauc par drabiņām, kuras mēs pēc tam pārdodam zemniekiem lopbarībai. Kā jau parasti, Gaišajam pirmās misas blīvums bija 18,5 Plato, pēc tam tiek liets 78 ⁰С silts ūdens uz drabiņām un notiek ekstrakta skalošanā ārā  no tām. Drabiņu skalošanu veicam līdz noteiktam misas blīvumam un filtrēšanas process beidzās.

Vārīšana

Izfiltrētā misa tālāk nonāk vārāmajā katlā, kur tā tiek uzkarsēta līdz vārīšanas temperatūrai un vārīta 40 minūtes. Vārīšanas procesa sākuma mēs pievienojam 2/3 apiņu no kopējā nepieciešamā daudzuma un tagad – pēc receptūras pilnveidošanas – 5 minūtes pirms vārīšanas beigām mēs pievienojam atlikušo 1/3 apiņu. Apiņi, kas pievienoti sākumā dod izteiktāku apiņu rūgtumu, bet kas pievienoti beigās, daudz izteiktāku un patīkamāku apiņu aromātu. Vārīšanas procesa rezultātā iegūstam apiņu alus misu, kuru mēs atdzesējam līdz raudzēšanas temperatūrai, aerējam, pievienojam alus raugu un alus var sākt rūgt.

 Rūgšana

Raudzētavā Aldara Gaišais rūgst apmēram 2 nedēļas. Katru dienu tiek mērīts ar saharometru atlikušā ekstrakta daudzums, līdz tiek tas vairs nemainās, kad arī var teikt, ka alus ir norūdzis. Tad alum tiek veiktas visas nepieciešamās analīzes un noņemti alus raugi, kuri tiek tālāk izmantoti nākamo vārījumu raudzēšanai. Alus tiek atdzesēts līdz 0 ⁰C un izturēts vēl vismaz nedēļu, lai iegūtu raksturīgo aromātu un garšu. Tad alus tiek filtrēts un sapildīts pudelēs. 

“Tallink Hotel Riga” šefpavāre Svetlana Riškova

Sastāvdaļas 4 porcijām

Cūkgaļas fileja:  

Cūkgaļas fileja 0.5 kg

Gaišais alus 0.05 l

Sāls

Cukurs

Eļļa 0.05 l

Timiāns, rozmarīns

Cūkgaļas desiņas:

Cūkgaļas maltā gaļa ar taukiem, 2 reizes malta caur gaļas mašīnu, 0.4 kg

Sīpoli 1 gab.

Garšvielas (pipari malti, timiāns, rozmarīns, ķimenes)

Sāls

Cūku zarnas 3 metri

Sautēti kāposti:

Kāposti 0.4 kg

Tomāti savā sulā, sasmalcināti, 0.15 kg

Tobasko – 3-5 pilieni

Kečups 0.05 kg

Eļļa 0.03 l

Sāls

Cukurs

Kartupeļu biezenis:

Kartupeļi 1 kg

Piens 0. 3 l

Saldais krējums 0.2 l

Sviests 0.1 kg

Kaņepju pavalgs 0.01 kg

Sāls

Mērce:

Saldētas vai svaigas baravikas 0.15 kg

Saldais krējums 0.4 l

Sīpols 1 gab.

Gaišais alus 0.2 l

Sāls

Cukurs

Liellopu buljons 0.2 l

Dijon sinepes 0.01 kg

 Svaigie garšaugi dekorēšanai

Pagatavošana

Sajauc bļodiņā malto gaļu ar apceptiem smalki sagrieztiem sīpoliem, garšvielām. Pievieno gaļas mašīnai desiņu veidošanas uzgali, ieslēdz mašīnu, pieliek zarnu, sāk pildīt ar gaļas masu un veido desiņas. Apvāra krāsnī ar tvaikiem 7 -10 min. 120C. Pirms pasniegšanas sagriež gabaliņos un apcep uz pannas.

Cūkgaļas fileju sagriež pa porcijām, liek dziļajā traukā un pārlej ar alu, pieliek garšvielas un garšaugus, iztur 2-3 st. Izņem no marinādes un cep uz pannas ar eļļu.

Vāra kartupeļus, nokāš. Atsevišķā katliņā uzvāra pienu ar saldo krējumu un sviestu. Izspiež caur sietu vai kartupeļu spiedi kartupeļus karstajā pienā un, aktīvi maisot ar putu karoti, pievieno kaņepju pavalgu un garšvielas, turpina putot līdz viendabīgai konsistencei. Var vēlreiz izberzt caur sietu gatavu biezeni.

Kāpostu sagriež ļoti plānos salmiņos ar nazi vai slaiseri. Uzkarsē katlu ar eļļu, apcep kāpostus līdz viegli brūnganai krāsai, pievieno tomātus savā sulā, kečupu, garšvielas un sautē, līdz kāposti paliek mīksti.

Smalki sagriež sīpolus, sēnes un nedaudz apcep katliņā, pieliek sinepes, gaišo alu, vāra 2-3 min., pielej liellopu buljonu, saldo krējumu un novāra līdz šķidra skāba krējuma konsistencei, beigās pieliek garšvielas.

Dekorē ar zaļumiem.

Pirms kāda laiciņa „uzdūros” vienam interesantam materiālam par alus vērienīgo lomu cilvēces attīstībā, kas lika man nedaudz vairāk painteresēties par šo tēmu. Un atklājās patiesi interesanti un pārsteidzoši fakti, par kuriem daudzi noteikti neko nebūs dzirdējuši.

Mūsdienu pasaulē nav nekā attīstītāka par cilvēku, bet, lai cilvēks nonāktu tik tālu, viņam par to ir jāpasakās vienam viņa paša radītam atklājumam. Tas nav ne ritenis, ne automašīna un arī ne lidmašīna. Ar cilvēka izcelšanos sīkāk var iepazīties, pastudējot, piemēram, Čārlza Darvina evolūcijas teoriju, tomēr šī teorija vismaz man nepasaka, kā cilvēks savā attīstībā ir nonācis tiktāl – jau sen vairs neesam tie, kas dzīvo alās un kuru vienīgais rūpals būtu ēdiens.

9000 gadus pirms Kristus dzimšanas notika kaut kas tāds, kas izmainīja pasauli, proti, mūsu senči tagadējā Tuvo Austrumu teritorijā sāka nodarboties ar lauksaimniecību, sāka dzīvot mājās, izvācoties no alām, un radīja pirmo civilizāciju – Mezopotāmiju. Tas bija sākums pasaulei, kuru mēs zinām šodien, bet jautājums – kādēļ tas tā notika? Atbilde – miežu dēļ. Gadiem ilgi zinātnieki pieņēma, ka lauksaimniecības revolūcija aizsākās, jo radās nepieciešamība audzēt miežus maizes cepšanas vajadzībām, tomēr pašlaik arvien lielāku atsaucību gūst teorija par miežiem un alu kā civilizācijas stūrakmeni. Un es piekrītu. Nav šaubu, ka sākotnēji mieži lielās platībās tika audzēti ar vienu mērķi, proti, lai brūvētu alu.

Zinātnieki ir atklājuši „alus pēdas” vēsturē jau 3000 gadus pirms mieži tika izmantoti maizes cepšanai. Alus brūvēšana ir sarežģīts process, tādēļ jājautā – kā cilvēki jau tik ātri varēja zināt, kā ir brūvējams alus? Visticamāk, tā ir bijusi nejaušība, proti, cilvēkiem savācot miežus kādā traukā, tie netīšām tika atstāti zem klajas debess. Sāka līt un miežu trauks piepildījās ar ūdeni, kas lika miežiem sākt dīgt un izdalīt cukurus. Pēc laika uzlija atkal, kļuva silts laiks un apkārtējās vidē esošo savvaļas raugu ietekmē šķidrums sāka raudzēties. Cilvēkiem pēc pāris dienām atgriežoties pie miežu trauka, nezināmais šķidrums tika nogaršots un atzīts par savādāku, par labu esam.

Cilvēki sāka interesēties, kā šo padzērienu padarīt vēl garšīgāku, kas neizbēgami lika sastapties ar nepieciešamību pēc arvien lielāka miežu daudzuma, bet nepieciešamība pēc tā lika attīstīties jaunām tehnoloģijām, lai miežu audzēšanu padarītu produktīvāku. Būtībā vēlme radīt vēl labāku alu virzīja uz priekšu cilvēces attīstību. Piemēram, pateicoties cilvēku vēlmei pēc alus, tika izgudrots arkls, tika veidotas sistēmas, lai apūdeņotu neauglīgo zemi, lai to pēcāk varētu izmantot miežu audzēšanai, tika izgudrots ritenis un rati, lai miežus būtu vieglāk transportēt. Tā šo sarakstu varētu turpināt un turpināt.

Senās civilizācijas liecības noteikti būtu savādākas, ja pirms tam nebūtu atklāts alus. Piemēram, Senajā Ēģiptē celtās piramīdas vēl arvien ir apbrīnas vērtas, jo tās cēla cilvēki, pārvietojot milzīgus smagumus, bet alus loma šajā procesā bija ļoti nozīmīga, proti, samaksa par darbu šiem cilvēkiem tika veikta ar alu. Ēģiptiešiem alus bija nauda, un būsim atklāti – arī mūsdienās daudzi vēl tirgojas ar alu, proti, piekrīt, piemēram, palīdzēt draugam pārvākties no vienas vietas uz citu, par atlīdzību saņemot kasti alus. Būtībā mūsdienās par alu tu vari „nopirkt” palīdzīgas rokas, bet pagātnē tā bija vesela piramīda. Senajā Ēģiptē Gizas piramīda tika uzbūvēta, strādniekiem kopumā samaksājot 231 414 717 galonus alus, kas ir ļoti liels daudzums, tomēr tam ir savs izskaidrojums, jo, ja mūsdienās alus ir tikai ļoti garšīgs dzēriens, tad Senajā Ēģiptē alum bija fundamentāla enerģijas atjaunošanas nozīme un tas būtībā bija „uztura piramīdas” pamatā.

Iespējams, jums iepriekš minētais šķiet kaut kas neticams, un padomājāt, ka es vēl sākšu apgalvot, ka alus dziedēja slimniekus. Atklāti sakot, tā tas arī bija. Nesen zinātnieki mūmiju kaulos atklāja tetraciklīnu, kas nebūtu nekas neparasts, ja vien šī antibiotika cilvēcei nebūtu oficiāli kļuvusi zināma tikai 1948. gadā. Vienīgais izskaidrojums, kā šī viela varēja nonākt mumificēto ķermeņu kaulos, ir pieņemt faktu, ka senie ēģiptieši ikdienas uzturā ir lietojuši kādu produktu, kurš šo vielu lielā daudzumā ir saturējis. Zinātnieki pārbaudīja dažnedažādas seno ēģiptiešu receptes, bet bez panākumiem, līdz sāka pārbaudīt alus receptes. Alus, kas brūvēts pēc seno ēģiptiešu receptēm, ir pārpilns ar tetraciklīnu – antibiotiku, kuru mūsdienās lieto pinņu, hlamidiozes, boreliozes un izsitumu tīfa ārstēšanā.

Ir vēl kāds pārsteidzošs atklājums. Viduslaiku Eiropā alus sastapās ar savu lielāko izaicinājumu, proti, cilvēku dzīvību glābšanu. Šeit runa nebūt nebūs par karadarbībām vai mēri – runa ir par ūdeni. Upju ūdens bija pilnībā nelietojams uzturā, jo tajā tika novadīta gan kanalizācija, gan citi atkritumi. Lieki piebilst, ka tas neatbilda nekādiem sanitārajiem apstākļiem. Taču Viduslaikos cilvēki izmantoja no upēm ņemtu ūdeni, lai brūvētu alu, un, par lielu pārsteigumu, ūdens, kurš bija pārtapis par alu, vairs nebija kaitīgs cilvēku veselībai, jo alus brūvēšanas process iznīcina mikroorganismus, proti, baktērijas, kuras negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Paņemot ūdeni no netīra dīķa un izmantojot to alus brūvēšanai pēc Viduslaiku receptes, praktisks eksperiments pierādīja, ka alus brūvēšana bija metode, kā padarīt ūdeni dzeramu. Protams, mūsdienās mēs zinām, ka baktērijas nogalināja alus misas vārīšanas process, tomēr Viduslaiku cilvēki to nezināja – viņi ticēja alus attīrošajam spēkam.

Alus nozīme cilvēces attīstībā ir ļoti liela, un, atklāti sakot, iespējams, jūs šo ierakstu nemaz nelasītu, ja nebūtu alus. Ne jau tādēļ, ka mans raksts ir par alu, bet gan tādēļ, ka nebūtu interneta, ja nebūtu alus. Šodien mēs zinām Twitter, Facebook, Draugiem.lv un citus sociālos tīklus, tomēr alus savā ziņā ir uzskatāms par interneta aizsācēju, jo tieši alus bija tas produkts, kas cilvēkus nepiespiesti mudināja pulcēties vienuviet – tavernās.

Sastāvdaļas 4 porcijām

400 g laša filejas

puskilograms svaigu biešu 

0,1 l gaišā alus

2 ēdamkarotes sāls

4 ēdamkarotes cukura

kartupeļu čipsi  

1 citrons 

Mērcei:

6 paipalu olas

30 g majonēzes

sāls

cukurs

maltie pipari

300 g olīvu vai olīvu pulveris  

ikri no gurķiem

ikri no ingvera

1 ēdamkarote pētersīļu un alus granīta

Pagatavošana

Sajauc cukuru un sāli un pārkaisa laša filejai. Bietes sarīvē un uzliek pāri laša filejai, pielej alu. Bietes atstāj uz 3 vai 4 stundām istabas temperatūrā vai visu nakti ledusskapī. Kad lasis ir iemarinējies, bietes noņem.

Lai iegūtu kartupeļu čipsus, kartupeļus sagriež plānās šķēlītēs uz rīves vai kombainā un cep lielā daudzumā eļļas.

No citrona izgriež filejas – augļa mīkstumu. Ar nazi sasmalcina vārītas paipalu olas un pievieno majonēzi, lai iegūtu krēmu, pieber sāli, cukuru un piparus. Olīvu pulvera gatavošanai ņem 300 g olīvu bez kauliņiem, nosusina salvetē un žāvē krāsnī 60 grādu temperatūrā.

Ikrus no gurķiem gatavo no viena gurķa, izspiežot no tā sulu. Pievieno no puses citrona izspiestu sulu, nedaudz cukuru un sāli. Ņem olīveļļu – divas trešdaļas no glāzes, ieliek saldētavā uz stundu, lai tā ir atdzesēta. Pēc tam gurķa un citrona sulai pievieno 8 plāksnītes želatīna. Izkausē un lej pakāpeniski stikla pudelītē, kur ir olīveļļa. Rezultātā izveidojas gurķu ikri. Pēc tam tos ņem un liek uz sieta, lai notek liekais šķidrums.

Lai pagatavotu granītu, izspiež no 0.5 kg pētersīļu sulu, pielej 0.2 l alu, 0.05 l glikozes sīrupu, sāli un cukuru. Liek saldētavā seklā traukā. Izņem un sasmalcina blenderī.

Visas sastāvdaļas skaisti kārto uz šķīvja, alus un pētersīļu granītu liek atsevišķā trauciņā.

Ar nelielu kavēšanos, taču nolēmu uzrakstīt par alus un ēdienu meistarklasi, kurā piedalījos. Tā bija vertīga pieredze un kārtējo reizi pārliecinājos – cik cilvēku, tik viedokļu par alus un ēdienu saderību. Un tas ir brīnišķīgi, jo ir iespēja atklāt tik daudz un dažādas jaunas receptes, pielāgojot savām vēlmēm un vajadzībām.

Pirms nokļūšanas pie alus brūvēšanas, es mācījos Kandavas tehnikumā par pavāru – konditoru, tā kā ēdienu gatavošana man nav sveša. Lai gan šobrīd diezgan reti esmu pie pavarda un gatavoju ēdienus, tomēr mani ieinteresēja viens interesants pasākums “Viesistabā Kazarmās”. Tur šefpavāri, izmantojot dažādus produktus, cenšas atrast viņiem raksturīgos ēdienu.

Šajā vakarā šefpavārs Normunds Šaiters pagatavoja trīs dažādus ēdienus, izmantojot alu. Un es ar pāris maniem kolēģiem un citiem ieinteresētiem cilvēkiem, kuriem patīk alus dažādība un saderība ar ēdieniem, ar lielu interesi vērojām visu procesu un uzdevām dažādus jautājumus.

Pirmo viņš sāka gatavot zandartu alus želejā ar kolrābju un ābolu salātiem. Želejas pagatavošanā tika izmantots Aldara Dūmaku alus, kas nemaz tik uzkrītošs gala ēdiena garšā nebija. Bet zandartam alus želejā, viņš bija uztaisījis burvīgus, sulīgus, atsvaidzinošus kolrābju un ābolu salātus.

Otro viņš gatavoja alū marinētu un sautētu liellopu gaļas pīrāgu. Marinādei tika izmantots Zelta Black alus. Tāpat pīrāgam sāļās mīklas pagatavošanā tika izmantots alus. Šī ēdiena recepte nav sarežģīta, bet gan ļoti laikietilpīga, jo liellopu gaļu vajag mērcēt alu aptuveni pusdienu, pēc tam vairākas stundas sautēt. Šis ēdiens jau bija diezgan pikants, un alus garšā arī bija jau sajūtams. Ēdot šo pikanto ēdienu, labi klāt gāja alus, kas viens otru papildināja un mazināja pikantumu.

Un kā deserts bija Ziemassvētku alus kēkss, kura pagatavošanai tika izmantots Aldara Ziemas alus. Kēkss tika pasniegts ar gardu, saldu mērcīti, un, baudot šo desertu, lieliski bija to baudīt kopā Aldara Ziemas alus.

Visinteresantākais bija redzēt, kādas receptes ir pats šefpavārs Normunds atradis un vēlas pagatavot un pasniegt visu acu priekšā. Kā vēlāk atklājās, viņš ir liels alus mīļotājs. Nelielos pārtraukumos mēs parunājām par un ap alu un arī nodegustējām to. Kārtējo reizi pierādījās tas, ka nav viena izteikta alus favorīta, kas garšotu visiem, tāpēc arī tiek radītas daudzas un dažādas jaunas alus receptes, lai patērētājiem būtu ko izvēlēties.

Diskusija par to, kurš alus ir labāks – skārdenēs vai pudelēs, aktuāla kļuva pagājušā gadsimta 30. gados. Līdz tam alus alvas skārdenēs gandrīz vai netika pildīts nemaz, jo plānās bundžas, kuras, atklāti sakot, līdzinājās pudelēm, nespēja uzglabāt alu, jo spiediena rezultātā tās sprāga. 1935. gadā tika izgudrots vinila ieliktnis skārdenēs, lai novērstu bundžu vīles sprāgšanu.

Jaunā tehnoloģija kļuva ļoti populāra un ātri izplatījās Eiropā, tomēr Otrā pasaules kara laikā skārdenēs pildītā alus ražošana tika apstādināta, produktu normēšanas dēļ. Pēc kara alus bundžu ražošana tika atsākta un ātri atguva popularitāti, ko nenoliedzami veicināja tādas bundžas ieviešana, kādu mēs izmantojam arī šodien – bundža, kurai apakša un augša ir plakana.

Šo bundžu galvenā panākumu atslēga bija to parocība – tās bija mazākas nekā pudeles, tās varēja kraut vienu uz otras un tās nebija viegli plīstošas. Vinila ieliktņa izgudrošana sniedza iespēju alu pārdot metāla mucās, nomainot koka mucas, turklāt metāla mucās alus bija vieglāk transportējams, kā arī uzglabājās daudz ilgāk.

Bundžas nenoliedzami ir parocīgākas par pudelēm, tomēr galvenie strīdi, apspriežot šos abus alus iepakojumus, ir par to, kā tas ietekmē alus garšu. Ir cilvēku grupa, kas uzskata: uzglabājot alu skārdenēs, alum rodas pēcgarša. Šis apgalvojums īpaši aktuāls kļuva pēc tam, kad alu sāka pildīt alumīnija skārdenēs, aizstājot alvas bundžas. Citi savukārt ir pārliecināti, ka pudeļu alus labāk saglabā alus garšas un smaržas īpašības, kā arī neļauj atšālēties (zaudēt gāzi) alum. Kā cilvēks, kuram alus ir ikdiena, varu galvot, ka, līdz ko alus ir ieliets glāzē, vienalga, vai no pudeles vai no bundžas, tas garšos vienādi, lai gan ir arī nozīme tam, kā alus tiek ieliets.

Tomēr ir lietas, kuras ietekmē fakts, vai alus ir pildīts bundžā vai pudelē. Nenoliedzami, pudeles atšķirībā no bundžām alus temperatūru spēj daudz ilgāk saglabāt zemu. Līdz ko bundža tiek atvērta, alu ir problemātiski saglabāt aukstu, savukārt stikla īpašības ļauj pēc pudeles atvēršanas alum saglabāt vēsumu daudz ilgāk, kas katram īstenam alus mīļotājam ir ļoti svarīgi, zinot, ka alus savu garšas buķeti spēj vislabāk izpaust, ja tā temperatūra ir aptuveni 12 grādi pēc Celsija skalas.

Ja runājam par dabas aizsardzību, tad jāatzīst, ka arī šajā aspektā pudelēs pildīts alus ir pārāks par to, kas ir pildīts skārdenēs, jo sadzīvē izdzerto alus pudeļu nodošanas kultūra nenoliedzami ir vairāk attīstīta par metālu šķirošanu. Alumīnijs pats par sevi nav problēma, jo tas ir trešais izplatītākais elements pasaulē un nebūtu jāsatraucas par to, ka alumīnija resursi tik drīz varētu aptrūkties, tomēr alumīnija iegūšanas process patērē ļoti daudz enerģijas, kas tiek iegūta izmantojot naftu, un nafta, kā zināms, ir dabas resurss, kurš ir izsmeļams, tādēļ, ja vēlamies dzīvot zaļi, tad ikdienā būtu arī jāpiedomā, ko mēs darām ar tukšajām alus bundžām, gluži tāpat, kā mēs to darām ar stikla alus pudelēm.

Ja jūs esat cilvēks, kurš tic otrreizējai pārstrādei, kuram garšo auksts alus, un kurš negrozāmi uzskata, ka stikls uzlabo alus garšas buķeti, tad es jums ieteiktu lietot pudelēs pildītu alu. Ja jūs esat cilvēks, kuram svarīgas ir ērtības un alus garšo jebkādā temperatūrā, tad lietojiet skārdenēs pildītu alu. Ja jūs esat kā lielākais vairums cilvēku un, izrietot no situācijas, dzerat gan pudelēs, gan skārdenēs pildītu alu, tad ceļojot iesaku izvēlēties skārdenēs pildītu alu, bet, esot mājās, pudelēs pildītu alu.

Šoreiz neliels ieskats vienā ekskursijā Aldarī, kur 20 sociālo mediju lietotājiem bija iespēja iepazīties ar darbu alus darītavā, redzēt alus ražošanas procesu un nodegustēt alu.

Mūsu sociālo mediju twitter un facebook draugi pie mums Aldarī viesojās 20. decembra pēcpusdienā. Uz šo ekskursiju varēja nokļūt tie 20 interesenti, kuri pirmie atsaucās mūsu uzaicinājumam sociālo mediju vidē. Man bija patiess prieks redzēt tik daudz un dažādus cilvēkus, kuri izrādīja interesi par visdažādākajiem jautājumiem, sākot no alus ražošanas procesu un mārketinga aktivitātēm, beidzot ar cilvēciskajām attiecībām uzņēmumā.

Domāju, šī interese un dažādie jautājumi tikai liecina, ka šādas sociālo mediju lietotāju ekskursijas ir jārīko biežāk, jo tas  ļauj lauzt dažādus stereotipus un aizspriedumus par alu un tā ražošanu.

Vairāk fotogrāfiju varat aplūkot sadaļā “Galerija”

Watch this video on YouTube.

Valdis Čunka

25. novembrī kopā ar vēl aptuveni 80 Aldara darbiniekiem devos  Ziemas alus krogu tūrē, piedāvājot krogu un bāru apmeklētājiem degustēt jauno Ziemas alu. Pats apmeklēju 4 krogus un bārus: Paddy Whelans, Coco loco, Runcis un Depo. Kolēģi vēl apmeklēja Mad House, Melnais Kaķis, Pieci Vilki, Četri balti krekli u.c.

Šī ideja ir aizgūta no Dānijas, kur visi iedzīvotāji ar nepacietību gaida J-Day (Julebryg Day), kad Carlsberg rīko vērienīgas alus tūres Dānijas pilsētās, piedāvājot alus mīļotājiem īpašo Ziemassvētku alu.